62. Veras dzīvokļa sērija. Jubileja un neplānotā sālsmaize
Es pret to biju noskaņota skeptiski, jo likās, ka tik daudz viesu (kādi 25 cilvēki), nemaz nevarēs saiet mūsu mazajā mājoklī, un, ja arī saietu, tad kur viņus nosēdināt? Mums taču nav ne galda, ne krēslu, ne trauku tādam cilvēku skaitam. Problēmu ar viesu nosēdināšanu un svinību galdu palīdzēja atrisināt vecāki, kuri uz svinību laiku aizdeva visu nepieciešamo. Krēslus aizņēmāmies arī no vecvecākiem. Sanāca pamatīga staipīšana, taču gala rezultātā viss tika sanests, galds uzklāts un viesi sagaidīti.
Patiesībā sabraukušie ciemiņi mūs pārsteidza, jo mēs tikām sveikti arī ar pārvākšanos jaunajā mājoklī - gribot negribot, plānojot vai neplānojot sanāca atzīmēt sālsmaizi, kaut gan gribējām to rīkot, kad dzīvoklis tiktu pilnībā pabeigts. Taču tagad sanāk apvienotā variantā ar jubilejas svinībām. Tikām pie visdažādākajām noderīgām lietām saimniecībā, bet mīļotais - pie uzslavas par tik skaista dzīvokļa izveidi. Lai arī kastroļu komplektu bijām jau dabūjuši no vecākiem Ziemassvētkos, jubilejā tika uzdāvināts vēl viens tādas pats. Tagad mājas būs arī tējas servīze un citi trauki. Mani pārņēma savādas emocijas, jo pirmo reizi savā dzīvoklī redzēju tik kuplu cilvēku skaitu! Tas bija lieliski – es sajutu atbalstu par padarīto. {ARTICLE ID=veras_bloga_saturs_pages NOBR=Yes}








