Izmantot otrreiz - asfaltu 1 komentārs

Asfalta seguma frēzēšana ir viens no ceļubūves darbu posmiem. Tā rezultātā tiek iegūts liels apjoms vecās asfalta kārtas. To, kur izmantot šāda veida asfaltu, paliek katra ceļu būvnieka ziņā, jo saskaņā ar VAS „Latvijas Valsts ceļi” noteikumiem, tas pieder būvdarbu veicējam.
Asfalta seguma frēzēšana paredzēta, lai izveidotu asfalta segumam nepieciešamo augstumu, līdzenumu un šķērskritumu, novāktu vecās asfalta kārtas vai sagatavotu esošās un no jauna ieklājamās asfalta kārtas salaiduma vietas.
Izšķir asfalta seguma izlīdzinošo frēzēšanu (frēzē iepriekš noteiktos laukumos pirms jaunas asfalta kārtas izbūves līdzenuma uzlabošanai), pilnīgu iepriekšējā asfaltbetona seguma noņemšanu (nofrēzē visu asfalta kārtu). Cits frēzēšanas veids ir pārstrāde, kad frēzējot tiek jaukts kopā gan vecais asfalta materiāls, gan pārējās kārtas, kas atrodas zem tā. Asfalts tiek frēzēts arī salaiduma ar jaunuzbūvējamo asfalta kārtu vietās, lai iegūtu līdzenus savienojumus.
Būtībā asfalta seguma frēzēšana ietver visu nepieciešamo pasākumu kompleksu – darbus, materiālus un iekārtas, lai veiktu šos darbus paredzētajā platībā un pēc tam nofrēzēto materiālu aizvāktu prom.
Problēmas ar kvalitāti
Pasaules prakse liecina, ka nofrēzēto asfalta segumu itin labi var izmantot otrreizējai pārstrādei, ar nosacījumu, ka nofrēzētais materiāls ir atbilstošā kvalitātē. Ārvalstīs to plaši izmanto jaunu asfalta maisījumu izveidei. Uz Latvijas ceļiem frēzējamais materiāls, kā atzīst speciālisti, ir ļoti zemā kvalitātē. Galvenais iemesls – liela daļa segumu klāta pirms vairāk nekā 20 gadiem, turklāt, izmantojot ne visai kvalitatīvas izejvielas. Šāda seguma sastāvs vairs neatbilst mūsdienu kvalitātes prasībām. Savukārt attīstītajās Rietumeiropas valstīs regulāra asfalta klājuma atjaunošana notiek ik pēc 7–10 gadiem – pirms vēl iepriekšējais segums paspējis nolietoties.
Atdod darbu veicējam
Rīkojot konkursus par VAS „Latvijas Valsts ceļi” (LVC) pārraudzīto ceļu remontdarbiem, konkursa noteikumos lielākoties tiek paredzēts, ka nofrēzētais materiāls paliek pašu darba veicēju īpašumā. Atstājot to LVC pārziņā, tiek sarežģīta šī materiāla tālāka izmantošana: lai to kaut kādā veidā realizētu, jārīko konkursi par tā pārdošanu, tādējādi neekonomiski tērējot gan laiku, gan līdzekļus.
Tai pašā laikā LVC savos noteikumos par autoceļu specifikācijām paredz tādu asfalta maisījumu projektēšanu, kur tiek izmantots frēzētais asfalts. Tiek pieļauts, ka jauna asfalta maisījums var saturēt ne vairāk kā 25% frēzētās masas, ja tā ir atbilstošā kvalitāte. Šādos gadījumos lieto arī bitumena atjaunošanas piedevas, lai uzlabotu, piemēram, frēzētajā asfaltā esošo saistvielu īpašības. Ja asfalta maisījumā tiek lietots līdz 15% frēzētā asfalta, bitumena atjauninošo piedevu lietošana nav obligāta. Būvniekiem šāda iespēja teorētiski ir visai izdevīga, jo uz frēzētā materiāla rēķina var pazemināt cenu piedāvājumā.
GINTS ALBERIŅŠ, VAS „LATVIJAS VALSTS CEĻI” Ražošanas pārvaldes direktors:
„To, kur tiek izmantots frēzētais materiāls, lemj paši būvnieki. LVC prasības par materiāla tālāku izlietošanu neizvirza, taču specifikācijās norādīts, kādos gadījumos un cik daudz to iespējams izmantot. tā kā LVC prasības attiecībā uz ceļu segumiem ir ļoti augstas, būvētāji reti ražo asfaltu ar otrreizējām izejvielām, jo ir grūti nodrošināt atbilstību izvirzītajām prasībām. Iespējams, ka ir virkne mazākas nozīmes ceļu, tostarp pašvaldību īpašumos esošie, kur satiksmes noslogojums ir neliels, prasības nav tik augstas un var izmantot šādi veidotu asfalta maisījumu. Toties, izvērtējot frēzētā materiāla kvalitāti, to var labi izmantot ceļa apakšējos konstruktīvajos slāņos, piemēram, grunts stabilizēšanai. Ievērojot to, ka frēzētā asfalta apjoms ar katru gadu palielinās, vēl šogad Rīgas tuvumā plānots veikt nelielus eksperimentālus darbus, kur frēzētais asfalts ar minimāliem uzlabojumiem tiks izmantots grants ceļu virskārtām.”
Piedāvā pašvaldībām vai privātajiem
Frēzētais asfalts jāuzglabā uz tīriem laukumiem ar asfalta, betona vai cita veida cieto segumu. Krautne veidojama tā, lai netiktu veicināta materiāla sadrupšana un segregācija. Frēzētais asfalts no dažādām vietām (kārtām, būvobjektiem), jāuzglabā atsevišķās krautnēs, kuru augstums nedrīkst pārsniegt trīs metrus. Aptaujātie ceļu būvkompāniju pārstāvji atzīst, ka laika gaitā materiāls tiekot pamazām realizēts. Tas ērti izmantojams dažādu stāvlaukumu, pagaidu ceļu, būvlaukumu ierīkošanai, dažādu industriālas nozīmes teritoriju noklāšanai. Bieži vien frēzēto asfaltu izmanto vietējās pašvaldības, lai sakārtotu ap infrastruktūras objektiem esošos laukumus un celiņus, kur nav paredzēta intensīva transporta slodze. Tas ir teicams materiāls smilšainu šķērsieliņu vai māju piebraucamo ceļu labiekārtošanai. Uzklājot uz virsmas un pieblietējot, iegūstama asfaltam līdzīga virsmu. Tomēr, laika gaitā noslāņojoties, parādās bedres un sausā laikā arī pelēki putekļi.
Neizmantotais vai ļoti zemas kvalitātes frēzētais asfalts tiek pielīdzināts būvgružiem un transportējams uz atkritumu izgāztuvi.
JURIS KRIEVS, SIA „UNION ASPHALTTECHNIK” valdes loceklis:
„Ar frēzētā materiāla realizāciju īpašu problēmu nav. Gandrīz vienmēr tam var atrast lietojumu, un sava uzņēmuma teritorijā uzkrājumi nav jāveido. Mūsu kompānija frēzēto asfaltu izmantojusi lielos ceļubūves projektos kā grunti pastiprinošu elementu, piemēram, posmā Bauska–Grenctāle, kur pilnībā – līdz pašai gruntij – tika demontēts iepriekšējais segums. Frēzētā asfalta apjoms bija milzīgs, taču tika prasmīgi izlietots. Esam sadarbojušies ar Iecavas pašvaldību, kas veco asfaltu izmantoja kāda maz noslogota ceļa atjaunošanai, liekot to zem pamatkārtas. Frēzēto asfaltu jaunos maisījumos neizmantojam – kvalitāte ir tik zema, ka, pat pievienojot daudz un dažādas piedevas un uzlabotājus, tur nekas labs nesanāks.”
Kā rīkosimies nākotnē?
Ņemot vērā frēzētā asfalta lielo īpatsvaru, tiek domāts par to, lai veicinātu asfaltbetona otrreizēju izmantošanu ceļu būvdarbos, šobrīd sadarbībā ar ceļubūves uzņēmumiem. LVC veic pētījumu „Martenkrāsns tēraudkausēšanas izdedžu lietojuma tehniski ekonomiskā analīze”. Šī pētījuma mērķis ir censties pierādīt, ka ceļu būvdarbos tomēr ir iespējama otrreizēja nofrēzētā asfalta un izdedžu izmantošana daudz plašākā apjomā. Rezultāts būtu gan ekonomiski izdevīgs, gan atbilstoši kvalitatīvs, un darbu pasūtītāji šāda veida risinājumus turpmāk varētu iekļaut specifikācijās, un būvnieki varētu piedāvāt šādu risinājumu valsts un pašvaldību ceļiem.
Pētījumā, kas ilgs līdz šī gada rudenim, paredzēts veikt dažādas analīzes, aprēķinus un noklāt 700 metrus garu ceļa posmu ar segumu, kurā izmantoti izdedži un pārstrādāts asfalts.
Autore: Ieva Egle
“LATVIJAS BŪVNIECĪBA” Nr. 4 (2008)
Pievienot komentāru:
 

Informēs par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām

Sestdien, 22.novembrī, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) Rīgā informēs iedzīvotājus par aktuālajiem jautājumiem, kas saistīti ar gaidāmo elektroenerģijas tirgus atvēršanu 2015.gada 1.janvārī, aģentūru LETA informēja SPRK.

Atbild: Ingus Pumpurs
Labdien ! Pirms guļbūves siltināšanas ir jāpārliecinās, vai ēkas konstrukciju sēšanās process ir beidzies. Ja guļbūve...

Atbild: Nataļja Marčenkova-Stepāne
Labdien! Ja dēļi ir savstarpēji nekustīgi, un nešūpojas (nečīkst) tad var, pirms tam nogruntējot ar kvarca grunti. Pats...

Atbild: Aivars Mauriņš, būvprojektu vadītājs
Labdien! Patiesībā īsu konstruktīvu informāciju par būvniecības ieceres nepieciešamo dokumentāciju nevar veikt. Jebkurā...

Koka grīdas eļļošana

Koka grīda – tā ir nemainīga vērtība, kas lieliski iederas jebkurā interjerā un nekad nezaudē savu aktualitāti. Svarīgas arī zināšanas, kā pareizi koka grīdu eļļot.

Izglītības risinājumi būvniecības nozares pārstāvjiem

Mācību centrs "BUTS", pievēršot īpašu uzmanību izmaiņām Būvniecības likumā, piedāvā plašas izglītības iespējas nozarē nodarbinātajiem.

Kā izgatavot papīra dvieļu turētāju?

Papīra dvieļi virtuvē ir ļoti noderīgi, to izmantošana vienmēr ir ļoti ērta, pirmkārt, tādēļ, ka dvielis atrodas vienmēr pie rokas, otrkārt, tādēļ, ka, raujot nost vienu dvieli, tu reti kad sasmērēsi nākošo. Te tu vari iepazīties ar to, kā izveidot papīra dvieļu turētāju savām rokām.

Kā izveidot trauku no vecas skaņuplates?

Zaudējot savu praktisko pielietojumu, vinila plates tika noglabātas putekļainos bēniņos, kur visu aizmirstas droši guļ joprojām. Taču nesteidzies tās izmest! Izmantojot vecās skaņuplates, tu vari radīt pārsteidzošu un praktisku dekoru – bļodu, augļu trauku vai dekoratīvu trauciņu – izvēle paliek tavā ziņā.