Tāme mūsdienu būvprojektam 3 komentāri

Neatkarīgi no tā, vai iecerēts dzīvokļa remonts vai daudzmiljonu apbūves projekts, sākumā nepieciešami aprēķini, kas dod priekšstatu par konkrētā mērķa īstenošanas iespējamību un pamatotību. Tāme ir būves izmaksu aprēķins, kas parāda kopējo naudas līdzekļu daudzumu, kāds nepieciešams objekta būvniecībai. Šis aprēķins ataino jebkuras ieceres dzīvotspēju biznesa plāna aspektā. Taču ir arī citi aprēķinu veidi – aplēse un budžeta tāme –, kas dod priekšstatu par projekta realizācijas izmaksām.
Aplēse
Viens no izmaksu veidiem, kas tiek lietots agrīnajā projekta tapšanas stadijā, ir izmaksu aplēse. Tā ir vienkāršota kalkulācija, kurā, par pamatu ņemot viegli tveramus lielumus, bez lieliem laika ieguldījumiem tiek aprēķināta projekta realizācijas domājamā cena, par pamatu ņemot analoģiskus vai līdzīgus projektus, atsevišķi norādot galvenās atšķirības. Te parasti tiek izmantota vidējā viena būves kvadrātmetra izmaksa, kas pareizināta ar kopējo plānoto telpu platību; iegūtajam skaitlim tiek pievienotas summas, kas nepieciešamas ārējo komunikāciju izbūvei, labiekārtojumam un vēl citiem iespējamiem darbiem, kas var būt atšķirīgi novietojuma, ģeoloģisko vai kādu citu faktoru dēļ.
Budžeta tāme
Vēl viens no izmaksu aprēķina veidiem ir budžeta tāme, kuras sastādīšanai parasti tiek izmantots skiču projekts ar vairāk vai mazāk detalizētu lietojamo materiālu aprakstu. Šajā aprēķinā atkarībā no projekta attīstības stadijas varētu būt ietvertas izmaksu prognozes, kas saistītas ar dažādu instanču izvirzītajām prasībām. Kā piemēru var minēt prasības izbūvēt jaunas izbrauktuves, pārcelt komunikācijas vai pārvietot sabiedriskā transporta pieturu un tamlīdzīgi. Budžeta tāme dod precīzāku priekšstatu par plānoto ieguldījumu apjomu un līdz ar to ļauj padziļināti darboties pie biznesa plāna. Visbeidzot tiek radīta tāme tās tradicionālajā izpratnē.
Tāme
Tas ir detalizēts izmaksu aprēķins pa darbu vai konstrukciju veidiem, kas precīzi parāda konkrētā projekta būvniecības izmaksas. Tas ir gana detalizēts, lai jebkurš ar būvniecību saistīts profesionālis spētu novērtēt veicamo darbu apjomu, lietojamos materiālus, izmantojamo mehānismu, instrumentu izvēli, kā arī gūtu priekšstatu par darbu secību un lietojamo būvdarbu tehnoloģiju. Tāme tiek sastādīta pēc būves tehniskā projekta rasējumiem, aprakstiem, pasūtītāja izvirzītajām prasībām un tām prasībām, ko nosaka Latvijas Republikas likumi. Lieliem būvprojektiem vai arī projektiem, kas sastāv no vairākām būvēm, tiek veidotas lokālās tāmes, ko apkopo koptāmēs. Katrai lokālajai tāmei ir jāatspoguļo darbu kopums, kas atbilst kādai noteiktai projekta sadaļai, piemēram, būvdarbi, elektroapgāde vai ceļi un laukumi. Tas ļauj vieglāk orientēties tāmes saturā, ērtāk uztvert tās uzbūvi, un – pats galvenais – kontrolēt izmaksas.
Tāmes uzbūve
Svarīgi, lai tāmē rakstītais būtu saprotams, nepārprotams un viegli uztverams. Šī iemesla dēļ ir izveidojusies shēma, kā tāme tiek sastādīta. Protams, katram tāmes sastādītājam veidošanas kārtība ir mazliet atšķirīga, taču galvenās iezīmes saglabājas. Darbu veidu uzskaitījums un apraksts tiek rakstīts pa vertikāli uz leju, katrai pozīcijai piešķirot numuru vai kodu. Tāpat katrai pozīcijai jeb vienībai tiek pievienota mērvienība, apjoms un trīs galvenie parametri finanšu izteiksmē: cik izmaksā darbs, materiāli un mehānismi konkrētās vienības radīšanai. Pa horizontāli šie lielumi tiek summēti, pēc tam tiek veidotas summas vai starpsummas pa vertikāli, tādējādi aptverot pa blokiem līdzīgus darbu veidus vai apkopojot darbu kopumu pēc dislokācijas.
Kas reglamentē tāmēšanas procesu?
Mazai atkāpei jāpiemin, ka tāmēšana Latvijā nav reglamentētā sfēra. Līdz ar to nav vienotu noteikumu, kuros būtu norādīts, kā tieši, kādā secībā veidojama tāme, kam jābūt saturā u. tml. Kārtība ir ieviesta valsts un pašvaldību būvniecības iepirkumos, kur jāievēro vienota forma, kas var atšķirties tikai niansēs atkarībā no parauga formas aizpildītāja individuālās pieejas.
Vai tāmētājs var kļūdīties?
Lai cik tāmētājs būtu pieredzējis un zinošs, vienmēr jāpatur prātā, ka viņš ir cilvēks, un cilvēki mēdz kļūdīties. Kļūdas tāmēšanā ir divējādas – kaut kas aizmirsts, nepieskaitīts vai otrādi – pieskaitīts par daudz. Tas pats attiecas uz komatu nevietā. Kļūdas, kad aprēķināts par maz, rada zaudējumus būvniekam; kad par daudz, tiek zaudēts konkursā. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka šī kļūdīšanās nav lielās pozīcijās, jo tad kļūdas tiek ātri atklātas, lietojot vienkāršas kontroles metodes, kas parāda, ka šis darbu veids uz kopējā fona neiederas. Vēl kāda zīmīga sakritība: kļūdas nekad nav vienā virzienā, tās ir gan ar plus zīmi, gan ar mīnus zīmi, tādēļ tāmē kopumā bieži vien paliek nepamanītas.
Protams, ir dzirdēti nostāsti par milzīgām kļūdām gan Latvijā, gan ārpus tās. Pats esmu bijis klāt kāda konkursa pieteikumu aplokšņu atvēršanā: pretendentu piedāvājumi bija rakstāmi sešām un septiņām zīmēm pirms komata, bet pēkšņi tika nosaukta bezmaz astoņas reizes mazāka piedāvājuma summa. Zālē iestājās klusums un apjukums. Visticamāk, tas bija kāds pārpratums, taču situācija – gana kurioza.
Interesanti, ka vēl nekad nav bijis tā, ka divi vai vairāki tāmētāji, rēķinot viena un tā paša objekta izmaksas, būtu sarēķinājuši pilnīgi vienādu summu. Tas saistīts ar pieredzi un zināšanām, kā arī ar atšķirībām darba izpildes veida modelēšanā, tehnikas izvēlē, materiālu pārtēriņa koeficienta un saistīto palīgdarbu novērtējumā. Turklāt reti kurš tāmētājs vienlīdz labi orientējas pāļu izbūvē un elektroinstalācijā, tāpēc vairumā būvkompāniju, kas sniedz pilnu pakalpojumu klāstu, ir vairāki tāmētāji, kas specializējušies konkrētos darbu veidos. Darbu veidiem, ko uzņēmums neveic pašu spēkiem, talkā tiek aicināti apakšuzņēmēji pilnīgas izmaksu daļas komplektēšanai un minēto darbu veikšanai.
Vai "gala cipars" ir patiess?
Pārskatot tāmes veidošanas procesu, esam nonākuši līdz tiešo izmaksu kopsummai. Te tāmei tiek pievienotas uzņēmuma pieskaitāmās izmaksas un plānotā peļņa, iespējams, arī kādi citi izdevumu posteņi, ko vēlams apskatīt atsevišķi, piemēram, apdrošināšanas vai garantiju izmaksas. Visbeidzot tiek pieskaitīts pievienotās vērtības nodoklis, un tāmes skaitliskā puse ir pabeigta. Te gan jāpiebilst, ka ne vienmēr pašās beigās redzamais skaitlis ir tas, kas raksturo kopējo plānoto izmaksu apjomu.
Tāmes parasti satur skaidrojošo daļu, kurā tiek aprakstīti derīguma nosacījumi, neietverto darbu veidi, neskaidro risinājumu uzskaitījums vai kāda cita būtiska informācija, kas kopējo summu var palielināt vai samazināt. Mēdz būt tāmes, kam nav pievienots nekāds paskaidrojuma raksts vai piezīmes. Tas iespējams tikai tad, ja ir bijis gana skaidrs konkursa nolikums, gana daudz laika, lai saņemtu visas nepieciešamās atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, un – pats galvenais – ja ir labi izstrādāts būvprojekts.
Diemžēl kvalitatīvi izstrādātu, pabeigtu projektu kļūst arvien mazāk. Tāpēc ir neviltots prieks paņemt rokās projektu, kas ir «gatavs darbam» un «pasaka» visu, un nav jautājumu, jo viss ir skaidrs, izstrādāts, pārbaudīts un sakārtots. Tas nav pārmetums projektu autoriem, kas joprojām dara tikai un vienīgi ierastas kvalitātes darbu. Taču, sekojot «trakojošai» tirgus situācijai, kas kā caurvējš arhīvā ir visu sajaukusi un pacēlusi gaisā, pieprasījums pēc projektiem ir tik milzīgs, ka liek sarosīties pat projektēt nepratējiem. Tam seko «ne visai būvēt pratēji» un tā līdz gala patērētājam...
Nekvalitatīva projekta gadījumā tāmētāji vēršas pie konkursa rīkotāja vai pasūtītāja ar jautājumiem, kas precīzi raksturo katras neprecizitātes, kļūdas vai pretrunas būtību. Tāmei jāpievieno paskaidrojuma raksts, kurā jāizklāsta projekta kvalitāte, neietvertie risinājumi vai pieņēmumi, kā arī jāpievieno sarakste ar pasūtītāju konkursa laikā. Visi neskaidrie jautājumi ir jāatrisina līdz līguma parakstīšanai vai precīzi jāatrunā veids, kā neskaidrības un pretrunas tiks risinātas līguma ietvaros.
Ideālos apstākļos tāmēt būtu pat patīka-mi, jo saskaitīt apjomus un pareizināt tos ar cenu prot gandrīz katrs. Uzreiz jāpaskaidro, kādi varētu būt šie labvēlīgie apstākļi. Vienkārši: stabilas materiālu cenas, pietiekams darbaspēka daudzums, nemainīgas resursu cenas, adekvāts laika daudzums, mērena konkurence utt. Taču, kā jau minēju, viss ir stipri citādi, un tāmētājs, sastādot tāmi, jau ir spiests neviļus kļūt par tirgus analītiķi un prognozēt situācijas attīstību laikā, mēģināt ierēķināt iespējamos riskus, ņemot vērā pēdējā gada vai divu gadu pieredzi, ko ļoti uzskatāmi demonstrē inflācijas rādītāji būvniecībā.
Tāme un pasūtītājs
Veids, kā aprēķināt inflācijas risku, ir: prognozēt izmaksu kāpumu pēc pēdējiem Centrālās statistiskas pārvaldes datiem par iepriekšējo gadu un attiecīgi visas izmaksas pareizināt ar 20–30%, taču pasūtītājs reti kad ir gatavs pieņemt tik skarbu realitāti. Tāpēc tiek piedāvāts pašizmaksas līguma modelis, kurš ļauj daudz elastīgāk reaģēt uz konkrētā brīža situāciju darbuzņēmēja izvēlē.
Protams, ir vairāki veidi, kā mēģināt kontrolēt izmaksu kāpumu, piemēram, iepirkt vai rezervēt materiālus par šībrīža cenām, par to iemaksājot adekvātus avansus un tamlīdzīgi, tādējādi samazinot inflācijai pakļauto darbu apjomu. Valsts un pašvaldību iepirkumos tiek izmantots inflācijas indeksācijas koeficients, kurš arī ir balstīts uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par cenu pieaugumu būvniecībā; reizi kvartālā tiek koriģētas izmaksas. Arī privāti pasūtītāji mēdz izmantot šo metodi, jo tā cenu pieauguma risku padara būvniekam pieņemamu.
Izvērtējot saņemtās tāmes, pasūtītājam jāpārliecinās, vai tajās ietverti visi prasītie darbi, vai apjomi ir salīdzināmi, vai tie atbilst projektam. Pretējā gadījumā izvērtēšana kļūst apgrūtināta un salīdzināt var tikai kopsummas. Ja konkursa nolikums ir bijis gana strikts, iespējams, pasūtītājs neriskē, taču pastāv iespēja, ka uz striktu nolikumu netiks saņemti piedāvājumi vai tie nebūs vēlamajā skaitā. Ir bijuši atsevišķi projekti, par kuru tāmes sastādīšanu tiek maksāts, tādējādi pasūtītājs var rēķināties ar nopietnu attieksmi. Tāmēšanas darbu apjoms ir liels, un katrs uzņēmums ļoti rūpīgi izvērtē, kurā konkursā piedalīties, lai lielā darba apjoma dēļ neciestu kvalitāte.
Nobeigumā jāatzīmē, ka vairums no mums pat neapzinās milzīgo darba apjomu, kāds ieguldīts pieklājīga lieluma projektā – simts vai divsimts lapu biezas grāmatas, ko sauc par tāmi, sastādīšanā. Turklāt tas ir tikai viens dokuments no līguma pielikumiem, kurš vai nu noved vai nenoved līdz projekta realizācijai. Tāpēc novēlu gan pasūtītājiem, gan projektētājiem, gan būvniekiem – lai katrs projekts ir viena tāme un katra tāme – viens realizēts projekts.

Foto: no publicitātes
Autors: Edgars Štrauss
1995. gadā pabeidzis RTU, būvinženieris būvuzņēmējs. Kopš 1995. gada strādā a/s RBS Skals. Kopš 1999. gada sertificēts būvinženieris, kopš 2007. gada vada a/s RBS Skals Biznesa attīstības daļu
“Latvijas Būvniecība”, Nr.3.
Pievienot komentāru:
 

Jelgavas novada pašvaldība plāno aizņemties 200 000 eiro Lielvircavas kultūras nama telpu iegādei

Jelgavas novada domes apvienoto komiteju sēdē akceptēts lēmumprojekts par aizņēmuma ņemšanu no Valsts kases 200 000 eiro apmērā, lai finansētu daļu no Lielvircavas kultūras nama iegādei nepieciešamās summas - 569 148 eiro.

Atbild: Kaspars Dzeguze
Labdien! Ja Jūs pasūtat betonu betona mezglā, tad Jums jābrīdina, lai betonam nepievieno plastifikatoru, kas pie tā pašas...

Atbild: Aleksandrs Suhihs
Labdien! Mūsu sadales tīklos pieņemts izmantot tā saucamo Cieši sazemēto neitrāli. Tāpēc visos pieslēgumos ir 4 dzīslu kabeli,...

Atbild: Aivars Mauriņš, būvprojektu vadītājs
Labdien! Jā, lai uzstādītu sētu savam zemesgabalam ir nepieciešams izstrādāt tehnisko projektu un pēc tam saņemt no būvvaldes...

SIA "WURTH" – kvalitāte, izcils serviss un individuāla pieeja katram klientam

Šī gada 18. jūnijā uzņēmums atzīmē notikumu, kas vairākās dimensijās ietver skaitli "18". Jau pieminētajā 18. jūnijā durvis vērs jau 18-ais veikals-klientu apkalpošanas centrs Daugavgrīvas ielā 56a, Rīgā. Turklāt šis gads ir arī 18-ais uzņēmuma SIA "WURTH" darbības gads Latvijā. Tātad, puspajokam varam teikt – nekas, ka Tev vairs nav 18. Mums ir 3 x 18!

Augstas kvalitātes apkures iekārtas

SIA “Hromets” nodarbojas ar apkures iekārtu ražošanu kopš 1991. gada.

Kā uzbūvēt šūpoles no riepas?

Kurš gan nezina, cik daudz prieka sagādā šūpošanās? Ja pie rokas nav materiālu pamatīgas konstrukcijas uzbūvei, šūpoles pavisam viegli izgatavojamas arī no parastas riepas un izturīgas virves.

Kā pagatavot ērtus un ekonomiskus plauktiņus?

Ritot laikam, mūsu mājokļos pavisam nemanāmi sarodas arvien vairāk lietu un dažādu ikdienā nepieciešamo sīkumu, kam grūti atrast piemērotu vietu. Pavisam vienkārši tu vari izveidot ērtus, pie sienas stiprināmus plauktiņus, kas ne tikai gaumīgi izskatīsies, bet arī neprasīs lielus finansiālos ieguldījumus un aizņems pavisam maz vietas.