Pinakotēka Mārupē 0 komentāri

Jaunbūve atrodas Mārupē, divu pašvaldību – Rīgas pilsētas un Mārupē novada – robežu sadurai piegulošā zemē. Vienlaikus tā papildina Kārļa Ulmaņa gatves darījumu apbūves lineāro joslu. Maģistrāle pēdējos 20 gados ir piedzīvojusi nozīmīgu attīstību: no apbūves brīva ceļa uz Jūrmalu līdz pilnvērtīgai Rīgas daļai jeb apkaklītes pilsētai (edge city pēc Joel Garreau terminoloģijas). Galvaspilsētas apbūve ekstensīvi izplešas uz kaimiņu pagastu un novadu rēķina. Mēs esam liecinieki pasaulē zināmam procesam, kurā maģistrālei piegulošās teritorijas izmantošana pamazām intensificējas, otrā plāna apbūvi atstājot nelieliem uzņēmumiem. Tam ir raksturīga arī pakāpeniska attīstība no viendabīgas tirdzniecības funkcijas līdz daudzveidīgiem kompleksiem. Pinakotēkas projekts apliecina šī teorētiskā ietvara likumsakarības un ilustrē apbūves attīstības cikla nākamo fāzi.

Kārļa Ulmaņa gatves posms no Lielirbes ielas krustojuma līdz pagriezienam uz lidostu pilsētas uzbūvē ir īpaši nozīmīgs – tie ir nosacīti Rīgas vārti. Tas, ka vienu šo vārtu pusi nosaka Mārupes novads, iespējams, ir neloģiski, taču šim projektam tas ir nācis par labu.




Maģistrāļu apbūves pieprasījumu veido lielais garāmbraucēju skaits, kas nodrošina tikpat lielu cilvēku daudzumu kā pilsētas centrā. Lai īstenotu savu plānu par daudzfunkcionālu jeb dažādām vajadzībām adaptējamu izstāžu ēku, šis un augšminētie apsvērumi, iespējams, palīdzēja nekustamā īpašuma attīstības jomā samērā zinošajai pasūtītājai – Viduleju ģimenei – izlemt par labu zemesgabalam šinī pilsētas daļā.
Gruntsgabala attīstībai bija vairāki sarežģīti priekšnoteikumi, kurus meistarīgi pārvarēja arhitekta Andreja Ģelža „Brīnišķīgo projektu birojs”. Zemesgabals ir nosacīti sadalīts divās garenās domājamu daļu pusēs paralēli Ziedleju ielai, un ielas sarkanā līnija projektam paredzēto zemesgabala daļu sašaurina vēl vairāk. Tādējādi ēkas apjoms ar pārkari ir maksimāls, ko drīkstēja atļauties, ja uzdevums ir tajā paredzēt tikai vienu kāpņu telpu, kaut arī apbūves intensitāte šeit ir pieļaujama krietni lielāka. Šāda stila ēkām neraksturīgā apjoma simetrija nav nejauša, tā ir viena no funkcionālajām iespējām sadalīt ēku divās neatkarīgi izmantojamās daļās.
„Brīnišķīgo projektu birojam” šī nav pirmā sadarbība ar pasūtītāju. Pēc abu pušu domām, rezultāts ir atbilstošs iecerei: izstāžu ēka veidota mūsdienīga, vienkārša un funkcionāla – minimālisma garā. Andrejs Ģelzis, neapšaubāmi, ir funkcionālisma pamatprincipu piekritējs. Kā pienākas šī stila adeptam, laikmetīgajā Rīgas arhitektūrā viņš saskata daudz teatrālisma un dekoratīvisma ar pārlieku sadrumstalotību un sīcināšanu. Turpretim 30. gadu Rīgas funkcionālisma arhitektūra ir tā, kur var patiesi smelties iedvesmu racionālajai arhitektūrai. Arī jauno ārzemju laikmetīgās mākslas galeriju un muzeju pieredze ir vedinājusi tiekties uz tīru risinājumu. Iespēju radīt ēku saskaņā ar savu profesionālu vērtību skalu arhitekts ir izmantojis ar uzviju. Izstāžu ēka ir lakoniska un solīda – piepacelts melns paralēlskaldnis ar telpisku ieejas iespiedumu.
Gan stilistiski, gan tehniski ēka konsekventi ir realizēta līdz detaļām. Tas ir gan projektētāju, gan galvenā būvuzņēmēja, gan arī pasūtītāja sinerģijas nopelns. Jaunbūve pilnībā ir no monolītā dzelzsbetona, lielākoties eksponēta, izņemot tumšpelēku apmestu fasādes ārējo laukumu un metāla kasešu joslu zem stiklojuma. Pietiekami sarežģīta ir bijusi zem gruntsūdens līmeņa iedziļinātas autostāvvietas konstrukcija. Projektējot vēl būvniecības buma laikā, lielās noslodzes dēļ būvkonstrukciju sadaļas projektēšanā papildus iesaistīts Vācijas būvinženieru birojs „IngBP Ingenieurgesellschaft mbH”.
Ēkas apkuri nodrošina siltā grīda. Arī tā konceptuāli ir no virskārtā melna pulēta betona. Rozešu pieslēgumu betona sienās nav, tie ir ierīkoti grīdas kanālos. Ventilācijas gaisa vadi zāļu griestos ir pilnībā atklāti. Galvenās fasādes stiklojuma sistēmai ir minimāli iespējamie profili ar maksimāli iespējamo attālumu starp tiem, lai pastiprinātu gaisīguma iespaidu. Aizmugurējo fasādi potenciālās sakaršanas dēļ nolemts veidot ar logiem. Tonāli ēka ir ahromatiska, lai izceltu gan mākslas darbus, gan jebkuru citu ekspozīciju vai notikumu tās telpās.




Dažādas iespējas nodrošina jumta terase, kas ir projektēta lielai slodzei un iztur gan skulptūru dārzu, gan potenciāli zaļo jumtu, gan brīvdabas kino, gan daudzas citas vēl neapzinātas aktivitātes. Ērtu nokļūšanu terasē nodrošina neliela trešā stāva izbūve ar kāpņu telpu un telpu kafejnīcai.
Ēkas celtniecības stāsts ir pagātnē, bet tās mūžs vēl ir priekšā. Maģistrāļu apbūves gadījumā ļoti svarīgs ir pieprasījumam atbilstošs izvietojums. Vai Pinakotēka ir pareizā vietā – par to pārliecināsimies nākotnē. Varam vien novēlēt, lai arī pēc daudziem gadiem ēkas funkcija būtu saistīta ar nosaukuma etimoloģisko nozīmi – attēlu jeb mākslas darbu galeriju.
TEKSTS VIKTORIJA BARINOVA, ARHITEKTE FOTO INDRIĶIS STŪRMANIS
Latvijas Architektūra, Burtnīca Nr.88
Daudzfunkcionāla ēka, Ziedleju iela 1, Mārupe. Pasūtītājs – Ligita Viduleja, SIA „Pinakotēka”. Projekta autors – „Brīnišķīgo projektu birojs”, arhitekts Andrejs Ģelzis, interjera arhitekti Jānis Apsītis, Gaļina Maksimova. Inženieri–konstruktori – „BKB” (Rīga), Aldis Grasmanis; „IngBP Ingenieurgesellschaft mbH” (Berlīne), O. Panovko, S. Bajenow. Inženieri – ŪK, Ansis Upmacis, A – Māris Nagla, V – Jānis Apse, El – Gatis Bandenieks, Jeļena Stepačenko. Ģenerāluzņēmējs – „LX grupa”, darbu vadītājs Guntars Počs. Apakšuzņēmējs – SIA „a.b.tons”. Kopējā platība – 1154 m². Projekts – 2007. gads. Būvniecība – 2008.–2009. gads.
Pievienot komentāru:
 

Viļņā atklāta lielākā būvniecības izstāde Baltijas valstīs "Resta 2014"

Viļņā, "Litexpo" izstāžu centrā, ceturtdien atklāta lielākā būvniecības izstāde Baltijas valstīs "Resta 2014", kas pulcējusi 540 dalībnieku no 13 valstīm - Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Austrijas, Lielbritānijas, Čehijas, Itālijas, Somijas, Turcijas un Vācijas.

Atbild: Kaspars Dzeguze
Labdien, lai sniegtu pareizu atbildi būtu nepieciešams precizēt esošo grodu stāvokli. Lūdzu piezvaniet uz mūsu biroju tel...

Atbild: Iļja Čurins
Labdien! Efekts būs, bet nav liels.

Atbild:
Labdien! Sākumā vajadzētu pārbaudīt, vai ķirmju tur vēl ir, paklājot apakšā melnu papīru vai plēvi, un paskatīties vai pēc...

Kā sevi pasargāt no zibens?

Tuvojoties pavasarim, atmostas ne tikai būvniecības nozare, bet arī daba. Ne viens vien atceras tautas teicienu, ka zibens vienā vietā divreiz nesper, taču – vai tā ir patiesība un kādi drošības pasākumi ir jāveic, lai izvairītos no nelaimes, atklāj SIA "OLIO Komerccentrs" valdes priekšsēdētājs Einārs Rubenis.

Terraco vai mozaīkas betons

Terraco vai mozaīkas betons – tas ir ilgizturīgs, skaists materiāls, kuru attiecina pie stingriem grīdas segumiem. Krāsu un rakstu daudzveidība ļauj iedzīvināt daudzus koloristikas un dizaineru risinājumus.

Darba drošība: izplatītākie savainojumi strādājot ar instrumentiem

Neizmanto stacionāro ripzāģi šķērszāģēšanai

Šajā rakstu sērijā iemācīsim strādāt ar elektro un pneimatiskajiem instrumentiem pareizi. Tā, lai pirksti netiktu nozāģēti, rokas pienaglotas pie dēļa un žoklis būtu vesels. Lai nesanāk kā jokā par pieciem aliem gatera džekiņiem.

Kā pareizi līmēt tapetes?

Visas lietas liekas sarežģītas līdz brīdim, kad saprotam, kā tās izdarīt. Abc.lv sniegs ieskatu, kā pašrocīgi uzlīmēt tapetes – no veco tapešu noņemšanas brīža līdz jaunām, skaistām sienām.