Liepājas koncertzāle "Lielais Dzintars" iegūst krāsu
Liepājas koncertzāle "Lielais Dzintars", kas jau izpelnījusies ievērību ar oriģinālo vizuālo un konstruktīvo risinājumu, janvārī ieguvusi krāsu, jo pabeigta stikloto fasāžu montāža. Par oriģinālā objekta tapšanu "Būvinženierim" stāsta projekta vadītājs Ivo Brālēns no būvkompānijas "Merks".
Bez izmaiņām
Ēkas konstruktīvā daļa saglabāta tāda, kāda tā sākotnēji projektā bija paredzēta. Nepierasti Latvijai, bet normāli pārējai pasaulei. Šajā projektā izmaiņu tikpat kā nav. Tas tiek finansēts no Eiropas fondiem, tāpēc ir svarīgi saglabāt apstiprināto variantu.
Mums nācās pielāgot Austrijas arhitekta sākotnējo projektu Latvijas situācijai no likumdošanas aspekta. Likumdošana tur un šeit ir atšķirīga, taču mēs kā centīgie sprīdīši visu esam saskaņojuši ar Eiropas Savienības normām. Austrijā izmanto Vācijas normatīvus, un tie atļauj plašāku interpretāciju. Mēs to nevaram atļauties, jo Latvijas standarts 1:1 ar Eiropas normatīviem neko tādu neparedz. Mums projektā bija jāievēro Eiropas normatīvi. Arhitekta veidotais projekts jau tapšanas gaitā tika veiksmīgāk vai mazāk veiksmīgi pielāgots šejienes standartiem, un mums, būvniekiem, tas jāievēro.
Jāpierunā piegādātāji
Bija jārisina arī materiālu jautājumi. Latvija ir maza valsts, un tās tirgus lieliem spēlētājiem nav īpaši interesants. Materiāli, kas bija paredzēti projektā, citur Eiropā ir plaši zināmi, piemēram, noteikta tipa "Rockwool" akmens vate vai "Schuco" stikli, taču Latvijas dīleri mums sākumā pateica, ka šeit tādus nepiegādā. Bija diezgan skarbas sarunas ar piegādātājiem par to, kāpēc viņi ignorē Latviju. Ar vairākām kompānijām vienojāmies, ka tiks piegādāta precīzi norādītā prece siltināšanai un fasādes stiklojuma risinājumam. Tam nebija vajadzīgas īpašas atļaujas, bet vietējam pārdevējam bija jāorganizē vajadzīgo produktu piegāde, citādi mēs būtu preces pirkuši no Austrijas filiālēm. Pieredze rāda, ka mūsu mazajā tirgū lielie ražotāji izplata galvenokārt standarta risinājumu produktus, bet nestandarta elementi jāpieprasa, vai nu parādot katalogā, vai arī atsaucoties uz to izmantojumu citos objektos. Pāris materiālu esam aizstājuši, bet tam bija jāsaņem akcepts no finansētājiem, lai nebūtu izmaiņu, ko pēc tam var apstrīdēt kā apzinātu cenas samazināšanu, salīdzinot ar iepirkuma konkursā solīto. Tas bija normāls process, kādu risinām katrā projektā. Svarīgi, cik lielā mērā atbildību uzņemas klients.
Smalki saskaņota secība
Esam pabeiguši ēkas karkasu un jumtu, kā arī ārējo stikloto fasāžu montāžu. Tagad esam sākuši iekšējās apdares darbus. Inženiertīkli pabeigti par 70%. Šis gads galvenokārt tiks veltīts iekšdarbiem. Patlaban mūsu uzmanība pievērsta zāles akustikai.
No inženieru viedokļa visinteresantākās šai ēkai ir metāla konstrukcijas. Karkasa izveide bija sarežģīta ne tik daudz materiālu, cik laika un resursu ziņā. Vajadzēja domāt, kā salikt darbus kopā tā, lai metāla konstrukciju montāža netraucētu betonēšanai, un otrādi. Svarīgs bija darbu menedžments uz vietas, proti, kādā secībā objektā viss tiek darīts. Tas bija izaicinājums, bet mēs veiksmīgi tikām galā.
"Sasien" karkasu
Nav divu vienādu
Ēkas fasāde simtprocentīgi ir veidota no stikla. Ekspluatācijā tas būs dārgāk, taču šajā gadījumā virsroku ņēma vizuāli iespaidīgākaiss variants. Stikla elementi ir piemeklēti ļoti labi, vairāk rūpju bija ar fasāžu veidošanu tās neordinārā izskata dēļ. Ēka ir kā apgāzts kurvis – šaurāka apakšā un platāka augšā. Katra stikla pakete ir individuāli izgatavota, nav divu vienādu. Tātad, ja kāds stikls saplīst, to nevar nomainīt, bet jāgatavo jauna pakete. Pēc pāris vētrām Liepājā pāris stiklu saplīsa, bet tas bija vēja, nevis mūsu vainas dēļ. Jāņem vērā, ka fasādei ir divas daļas – iekšējā, kas notur siltumu, un ārējā, kas vizuāli dod ēkai krāsu un iztur vēja spiedienu. Pirmo montējām iekšējo kārtu, un tajā divi elementi vētras dēļ saplīsa, jo ārējo daļu vēl nebijām paguvuši uzlikt. Prioritāte bija dabūt gatavu iekšējo fasādi, lai iekšpusē var veikt apdares darbus. Abas fasādes tiek montētas no ārpuses, tāpēc bija jāsāk no iekšējās daļas.
Sākotnējā projekta fasādes risinājumus pārrēķinājām un, secinot, ka tā nespēs izturēt piejūras vēju, sākotnējo stikla stiprinājumu vietā ieteicām divus metāla stiprinājumus, vizuāli saglabājot arhitekta ideju. Šāds papildinājums darba procesā bija vajadzīgs, pārbaudot projekta konstruktīvos risinājumus.
Inženiertīklu detalizācija
Projektā nekur nav normālu stāvu parastajā izpratnē. Visur ir slīpumi, starplīmeņi, pacēlumi, slīpas plaknes, balkoni, atvērumi. Betonētājiem tas bija izaicinājums, bet tā ir odziņa, kas padara ēku iespaidīgu. Februāra beigās varētu būt noņemti visi veidņi, un tad varēs vērtēt, kā tas kopumā izskatās.
Kā inženierim man darbs šajā objektā ir interesants, taču neierasta ir strādāšana starptautiskā komandā. Pirms tam biju strādājis ar Itālijas, Izraēlas, Francijas, Vācijas speciālistiem, tagad strādājam ar austriešiem, un redzu, ka katrai nācijai ir sava mentalitāte. Tas jāsaprot un jāpieskaņojas. Projekta autors ir profesors, un ir interesanti salīdzināt, kā izturas Austrijas un Latvijas profesori. Tā ir kā diena pret nakti! Otrs aspekts – interesanti vērot, kā austrieši iet uz sava darba rezultātu, kā viņi panāk, lai tas tiktu sasniegts. Meklējot kompromisus ar Latvijas arhitektiem, esmu novērojis, ka viņi ir pielaidīgāki detaļās, bet lielās lietās ļoti stingri. Ar austriešiem ir otrādi – sīkumos viņi ir nepiekāpīgāki, bet lielās lietas saskaņo labprātāk.
Šajā projektā daudz vajadzēja strādāt pie iekšējo inženiertīklu risinājumiem, jo detalizācija tehniskajam projektam austriešu izpratnē bija pabeigta, bet mūsu izpratnē paveikta bija tikai puse no darba. Arhitektūra bija izstrādāta līdz pēdējam sīkumam, bet inženiertīklu un konstrukciju risinājumi līdz galam bija jāpabeidz mums pašiem, proti, celtniekiem. Būvniecības laikā bija jāpielāgo jaunie risinājumi projektā sākotnēji paredzētajiem materiāliem. Tā kā projekts bija gatavots pirms gandrīz desmit gadiem, dažus materiālus tagad vairs neražo. Būvniecība mainās gandrīz tikpat strauji kā informācijas tehnoloģijas.
Informācija:
Objekts: Daudzfunkcionālais centrs "Lielais Dzintars" top Radio ielā 8, Liepājā
Pasūtītājs: Liepājas pilsētas pašvaldība
Projektētājs: "Giencke & Company Latvija"
Ģenerāluzņēmējs: SIA "Merks"
Darbu norises laiks: 2013. gada augusts – 2015. gada jūnijs
Būves izmaksas: 28 288 588 EUR
Antra Ērgle
Žurnāls "Būvinženieris", 2015. gada februāris, nr.42
Foto: Mārtiņš Kleins
