49. darbs. Roku zemē pupas
Kalendārā oktobris jau tikpat kā finišējis, bet dārzā vēl zied samtenes, leduspuķītes, dālijas...Protams, zied arī manas šī gada čaklītes rozes, mārtiņrozes, saulesactiņas, par miķelīšiem nemaz nerunājot...
Mazie etiķkociņi garajā zālē kā ziedošas puķes
Sākšu ar darbiem. Šoruden nevarēju saprast, kad tad beidzot likt zemē tulpes un citus sīpolaugus. It kā būtu pēdējais laiks tās stādīt, jo oktobris ir tradicionālais tulpju stādīšanas mēnesis, taču zeme vēl pavisam silta – var ravēt un stādīt plikām rokām. Cietos cietos, beidzot svētdienas pievakarē neizturēju un sabāzu tulpes zemē. Meteorologi taču nākamās nedēļas beigās solīja sniegu! Atšķirībā no citiem gadiem, kad tulpes lielākoties kārtoju rindās un taisnstūros, šogad izlēmu veidot ainaviskākas grupiņas – vienā aplī starp citiem augiem saliku visus vienas šķirnes ziedošos sīpolus; nedaudz atstatu otrā aplī - citas šķirnes ziedošos sīpolus,un tā visas šķirnes. Iznāca 12 grupiņas, nevis viena liela tulpju dobe. Tā būs skaistāk – esmu pārliecināta, un arī dabiskāk, turklāt pēc noziedēšanas tulpes nebūs tik uzkrītoši neglītas, ja virs tām pacelsies jau citi zaļojoši vai ziedoši augi. Neziedošos sīksīpoliņus gan sabēru vienā vietā – pēc pāris gadiem, kad arī tie ziedēs, varbūt jau būs cits domu gājiens. Nedaudz pastaipīju pa dārzu arī savus mīluļus, ideālo vietu tiem meklējot. Tā ugunssarkanais vasaras rododendrs tika prom no irbeņlapu fizokarpa, kas ar savām spilgti dzeltenajām lapām pavasarī "ēda" nost rododendru ziedu krāšņumu. Ceru, ka pārstādīšana nav par vēlu, rododendram visas lapas bija klāt. Veicu dažus kosmētiskus pielabojumus arī puķudobēs, bet lielākā ņemšanās bija ar neizskatīgo lakstu izgriešanu un izvākšanu. Kad tie bija prom, dārzs atkal sāka izskatīties pēc koptas teritorijas. Noplūcu pēdējās cūku pupas, bet lakstus ieraku turpat zemē. Iznāca trīs metrus gara dobe ar ekoloģiski tīru mēslojumu– tur man nākamgad augs superveselīgi dārzeņi. Tā esmu izdomājusi – ēdamlietas nākamgad centīšos nemēslot ar mākslīgajiem mēsliem, bet mēslojumu dārzeņiem un ogām izaudzēšu pati. Dārzs man liels, varu to atļauties! Zaļmēslojuma audzēšana ir mans šī gada eksperiments. Pupas biju iesējusi ap Jāņiem, lai līdz rudenim izaug zaļā masa, bet paguva izaugt arī pamatīgas pākstis, tās es tomēr neieraku zemē – nav ko barot peles un žurkas! Dabīga mēslojuma otra fabrika ir mana komposta kaste. Tā ir sadalīta trijos apcirkņos, - katru gadu trūdzemi izņemu no viena apcirkņa, nākamgad tajā pildīšu jauno atkritumu ražu, bet divi iepriekšējie turpinās trūdēt. Ātrāk man komposts netiek gatavs, jo tajā ir daudz ozola lapu, kas sadalās ļoti lēni. Bet ar komposta kasti nodarbošos nākamreiz. Pagaidām vēl izbaudu pēdējās zelta rudens paliekas. Labi gan, ka manā dārzā rudens atnāk mazliet vēlāk nekā citur - laikam jau Daugavas tuvuma dēļ, jo citur redzēju, ka vairs nav palicis pāri gandrīz nekas no lapu košuma, kaut puķes joprojām zied. Mans skaistais dārzs oktobrī {ABC_GALLERY ID=galerija_oktobris_4}
