27. Kristīnes dārza darbs. Īpašums kļūst par nastu
Pagurusi jūtos arī es, jo, pirmkārt, dārzā esam tikai brīvdienās, bet darba aizņemtības dēļ atvaļinājums mums "nespīd" ne pavasarī, ne vasarā, ne arī rudenī. Un iznāk tā, ka visu dārza sezonu divās dienās jāspēj sagrābt to, ko normālos apstākļos tik lielā un daudzveidīgā dārzā viens cilvēks var paveikt piecu darbdienu laikā. Protams, dārznieku noalgot mēs nevaram. Otrkārt, mazajai meitiņai arī jāveltī laiks – es nevaru visu laiku tupēt dobēs un karāties šļūtenes galā. Par tām šļūtenēm īpašs stāsts. Mums it kā ir iespējas aplaistīt dārzu ar šļūteni, taču kādam tā šļūtene ir jātur rokās, jo ne ar kādiem automātiskajiem spricētājiem nesanāk darboties – spiediens no mucām ir par vāju (mums ir paštece no mucām, kas paceltas virs pagraba aptuveni divarpus metru augstumā). Ja pievieno īsāku cauruli, tad kaut kādu migliņu no uzgaļa var izspiest, bet tas der tikai vistuvākajām dobēm. Jo tālāk no mucām, jo vājāka strūkla. Pašiem tālākajiem augiem tiek tikai tieva strūkliņa, tāpēc es turp tikai aizvelku šļūteni un atstāju to zemē, lai lēnām pludina ūdeni uz saknēm. Taču arī tas negarantē nekādus labos rezultātus, jo zeme, kā jau vienreiz stāstīju, ir kurmju izalota un ūdens pilnīgi noteikti pa tām aiztecēs kaut kur prom un augam netiks. Tāpēc visu laiku šļūtene jāpieskata un jāpārvieto, kur alu nav vai tās ir dziļāk. Pagājušajā svētdienā praktiski visu laiku pavadīju, staipot šļūtenes pa dārzu. Nelaistīt nevarēja, jo pat mazākie krūmi vietām bija nokāruši lapas, par lakstaugiem nemaz nerunājot – kur netika laistīts iepriekšējā nedēļā, tur tie bija ne tikai novītuši, bet pat apkaltuši. Visu to apcerot, abi ar vīru esam nonākuši pie secinājuma, ka laikam jau šis kumoss mums ir par lielu. Ja vēl zeme būtu saturīgāka un viss mitrums tai neizkristu cauri! Ja vēl tie kurmji nebendētu visu, ko esmu sastādījusi! Tādu "ja" jau ir tik daudz, ka patiesībā abi sākam domāt par dezertēšanu no šīs vietas. Protams, no domas par māju un dārzu laukos mēs neatsakāmies, vienkārši mums vajadzīga cita vieta, kur zeme būtu jēdzīgāka, tāpēc dārzu būtu vieglāk uzturēt. Laikam jau arī vīrs metīs būvnieka entuziasmu pie malas un vairs negribēs remontēt kaut kādu graustu, bet mēģinās nopirkt nelielu, gatavu mājiņu, ko var aizvest un dažu dienu laikā uzlikt uz pamatiem. {ABC_GALLERY ID=galerija_maija_augi} Pagaidām gan nav skaidrs, kādu māju mums vajadzētu un kur to dabūt. Zinu tikai to, ka tai jābūt nedārgai. Mums tas nozīmētu – ne vairāk kā 10 000 latu. Internetā var atrast piedāvājumus, un tos mēs noteikti apskatīsim, bet vai internetā ir pilnīgi visi koka māju tirgotāji? Un kā saprast, kura māja būs laba, kura ne? {ABC_POLL ID=dezertesana_kristine}
