25.Kristīnes dārza darbs. Augi skaisti, dārzs ne
Esmu bijusi ciemos pie paziņām, kuri nav mācījušies nekādās dārzu skolās, taču apveltīti ar kaut kādām īpašām spējām redzēt dārzu un spēj to sakomponēt tā, ka prieks ir ne tikai par skaistajiem augiem, bet arī par dārzu kopumā. Šaubos, vai piederu pie šiem īpašajiem cilvēkiem, taču ļoti cenšos arī savu dārzu padarīt par tādu, ko citi apbrīnotu. Sajūsminātos ne jau kādas tulpju vai rožu šķirnes dēļ, ko izveidojis kāds izcils selekcionārs un ko es būtu tikai nopirkusi un iestādījusi savā dārzā, bet gan par to, ko patiešām var uzskatīt par savu nopelnu – par skaisti sagrupētiem augiem un par jēdzīgu visas teritorijas sakārtojumu. Man traucē tas, ka netieku pati ar sevi skaidrībā – vai gribu stingrās formās, ģeometriski veidotu dārzu, vai brīvu, it kā to būtu veidojusi pati Māte Daba. Un tad nu iznāk kaut kas pa vidu – ne šis, ne tas. Pirmajā gadā zemo skujeņu dobē biju sastādījusi kadiķus un mikrobiotas taisnās līnijās vienādos attālumos citu no cita. Pa starpām vēl samusturēju dažādu krāsu samtenes – bija ļoti skaisti. Bet krūmi tagad izpletušies, un samtenēm vairs tur nav tik daudz vietas, turklāt kadiķis ‘Repanda" audzis straujāk nekā citi krūmi šajā dobē – un tā vairs nav regulāra. Tagad tikai varu šur tur kaut ko ziedošu iebāzt, lai mājas priekšā visu vasaru nestāvētu vienmuļš skujeņu paklājs. Domāju, ka rudenī nāksies kādu no krūmiem pārcelt uz citurieni, lai izbrīvētu vietu ziedošiem augiem. Nupat izveidoju savu lielo "vecmāmiņas dobi" (to es tā saucu tāpēc, ka tajā esmu sastādījusi vienīgi tipiskas lauku māju puķes – lielas un spēcīgas, tādas, kuras neprasa nepārtrauktu uzpasēšanu un sliktākajā gadījumā spēj paciest arī sliktāku kopšanu – tieši tādas auga manas vecmāmiņas dārzā, kad es maza pie viņas braucu vasarā dzīvoties). Domāju, ka lielās līnijās ar šīm puķēm nebūšu kļūdījusies – tām jāsader kopā, taču nedaudz bažījos par dālijām, jo nebiju pie gumiem pielikusi uzrakstus, kādā krāsā kurai būs ziedi. Un tad var gadīties, ka blakām trāpās arī kaut kas ne gluži saderīgs. Tā man samisējās dobē pie žoga, kur vispirms iestādīju dzeltenlapu fizokarpu (ļoti skaists krūms, kam lapas ir dzeltenas visu vasaru, un izskatās, ka krūms zied), pēc tam blakus ieliku vasarzaļu rododendru ar silti sarkanas krāsas ziediem – nez kāpēc biju iedomājusies, ka dzeltenas lapas sader ar sarkaniem ziediem! Bet izskatās šķebīgi! Tas ir tipisks gadījums, kad katrs augs atsevišķi ir ļoti skaists, bet kopā – negribas tādu ne fotografēt, ne citiem rādīt. Rudens pusē rododendru nāksies izvākt un pārcelt uz citurieni. Ar tulpēm arī "uzrāvos"– blakus spilgti rozā šķirnei bija trāpījusies oranža. Taču tā nav liela bēda: oranžos ziedus uzreiz nogriezu un saliku vāzē, bet rozā palika, lai ziedētu kompānijā ar baltajām. Rudenī oranžās būs jāizstāda citā vietā. Par ko man ir prieks · Priecājos par it kā necilu stūrīti blakus dzeltenajām bārbelēm, kur zied dārza neaizmirstules, kas tur pašas kaut kā sasējušas, un pa vidu vēl arī purpurkrāsas prīmulas. · Priecājos par mazajām eglītēm, kuras katra savā laikā ver jaunos pumpurus, un tie ir katrs savādākā nokrāsā. Zilgani, gaiši zaļi, dzelteni... · Man pirmo reizi uzziedēja magnolijas krūms. Savādi, ka tik vēlu. · Kerijas ir lieliski pārziemojušas, un krūms ir pilns ar dzelteniem ziediņiem. Skaisti uz tumšzaļās tūjas fona! · Neparasti ilgi zied pienziedu peonijām līdzīgās pildītās tulpes... · Pirmoreiz uzziedējis raiblapu ceriņš. Ļoti smaržīgs, ziedu vāles lielas, puspildīti ziedi, taču krāsa man lika nedaudz saskumt – tāda parasta zilgana... Mani skaistākie maija augi {ABC_GALLERY ID=galerija_maija_augi3} {ARTICLE ID=kristines_darza_gads_pages NOBR=Yes}
