24. Kristīnes dārza darbs. Laistīšanas caurules nevar iedabūt zemē
Un tad arī sākās lielā nesaprašana. Viņš šo sadalītājzirnekli pievienoja visu četru cauruļu galos virs zemes ar domu, ka tad, ka būs jālaista vienā, otrā vai trešā virzienā, ikreiz atskrūvēs uz attiecīgās caurules uzmontēto krānu, bet pārējie krāni paliks aizvērti. Biju šausmās. Pirmkārt, kā tā vieta ar šo gigantisko virszemes zirnekli tagad izskatīsies! Otrkārt, kā tai apkārt appļaus zāli! Treškārt, mūsu mazā Laumiņa taču ikreiz, tur skrienot, aizķersies aiz caurulēm vai zirnekļa, kritīs un sasitīsies. Un es pati iešu šai vietai apkārt ar līkumu. Es nevarēju piekrist šādam risinājumam, taču vīrs apgalvoja, ka citādi nevarot. Kaut ko stāstīja, ka zirneklis noteikti jāatstāj virspusē, lai no tā rudenī varētu izlaist ūdeni. Ja to neizdarīs, ziemā caurules un arī zirneklis aizsals un pēc tam atkūstot sasprāgs. Es nevaru profesionāli strīdēties par šo jautājumu, jo neesmu nekāds speciālists laistīšanas sistēmu ierīkošanā, bet zinu to, ka nevienā dārzā, kur ir zemē iebūvēta laistīšanas sistēma, es tādus virszemes zirnekļus neesmu redzējusi – ir bijuši tikai īsi izvadcauruļu gali, kam uzmontēts špricētājs vai arī caurules pagarinātājs. Tātad, sadalītājs ir kaut kur paslēpts zemē vai varbūt tā vispār nav un uz katru vietu iet atsevišķs vads. Esam abi iespītējušies: es saku, ka man tāds zirneklis neder un ka to vajag paslēpt zemē, bet vīrs saka, ka citādi iztaisīt nevar. Vīrs beigās apskaitās un noņēma to sadalītāju nost. Un tā mums tagad dārza vidū stāv četri cauruļu ragi, pa kuriem nekas netek. {ARTICLE ID=kristines_darza_gads_pages NOBR=Yes}
