23. Kristīnes dārza darbs. Vai puķu nepietrūks?
Mani skaistākie maija augi {ABC_GALLERY ID=galerija_maija_ziedi1} Laikam no tā gala vajadzēja sākt domāt, plānojot un stādot dārzu – kad kas ziedēs un vai dārzs būs vienlīdz skaists visu laiku no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Tagad, kad katru nedēļu it kā esmu spiesta pārstaigāt dārzu ar fotoaparātu, lai iemūžinātu ziedošos vai kā citādi skaistus augus, sāku saprast, cik svarīgi ir izveidot ziedēšanas konveijeru. Lai nav tā, ka aizbrauc pēc nedēļas – un tevi sagaida viena vienīga zaļā pasaule bez nevienas citas krāsas. Vai, vēl sliktāk, - kad atnāk ciemiņi, lai nav bēdīgi jāstāsta, ka pirms pāris dienām bija skaistas tās puķes, bet nu jau noziedējušas, un bija skaistas tās puķes, un arī tās noziedējušas, bet citas vēl tikai taisās uz ziedēšanu. Iepriekšējos gados manā dārzā bija tukšais periods uzreiz pēc tulpju noziedēšanas, bet es tam nepiegriezu pienācīgu vērību. Tikai rudenī nopirku bārkstainās tulpes, kas zied vēlāk nekā citas – lai pagarinātu tulpju laiku. Bet vajadzēja padomāt arī par laiku pēc tulpēm, - tad varbūt tagad justos pārliecināta, ka mans dārzs ziedēs nepārtraukti un vienmēr būs, ko pievienot kārtējam dārza stāstam. Ierīkojot jaunu dārzu, droši vien var visu ideāli izplānot – kam kad vajadzētu ziedēt un kā tas viss kopā izskatīsies. Es ieguvu jau izveidotu dārzu un ar to man bija jārēķinās. Es nevarēju vienkārši visu izraut ārā un sākt saimniekot tukšā vietā – tas būtu aplami gan no ekonomiskā viedokļa (dārza nopostīšana un atjaunošana maksā naudu), gan estētiskā viedokļa (kā tas dārzs izskatīsies, kamēr viss no jauna ieaugsies!) Tāpēc pirmais gads pilnībā un daļēji arī otrais gads pagāja, vienkārši vērojot, kas dārzā ir un mēģinot saprast, ko no tā var izveidot, piepērkot šo to klāt. Praktiski tas notika tā: kārtējā nedēļas nogalē, kad ierados savā lauku mājā, apstaigāju dārzu ar papīra lapu rokā un pierakstīju, kurā vietā kaut ko vajag labot, lai rudenī vai pavasarī nopirktu piemērotus augus. It kā viss būtu labi, tikai nelaime tā, ka, piemēram, maijā konkrētajā vietā izskatījās skaisti, bet jūnijā – ne, un es nevarēju saprast, vai to vietu vajag pārtaisīt, vai nevajag. Ja izjaukšu augu grupu, kas ir skaista maijā, un uztaisīšu kaut ko, kas būs skaists jūnijā, maijā šajā vietā vairs nebūs tik jauki. Un tā es mocījos šaubās visu laiku, un arī šogad, taisnību sakot, nekas nav mainījies. Pavasarī viss notiek straujāk un ziedēšana ir īsāka, tāpēc laikam intuitīvi tieši agrajam pavasarim esmu sagādājusi visvisādus augus – lai ziedu nekad nepietrūktu. Pagaidām izdomāju, ka tukšajos brīžos mēģināšu izlāpīties ar vasaras puķēm, bet tas nozīmē, ka nāksies tērēt naudu ziedošu stādu iegādei, jo pašai tādu nav. Tā man ir jauna atziņa – ka vajag turēt rezervē ziedošas vasaras puķes, lai tās varētu iestādīt īstajā brīdī tur, kur nepieciešams krāsains akcents, nevis vienkārši aizpildīt tukšos laukumus dārzā. Un otra atziņa – rūpīgāk jāsaplāno ziemciešu kolekcija, lai puķes ziedēšanā nepārtraukti nomainītu cita citu. Vasaras puķes savā ziņā ir pat garlaicīgas – kā sāk ziedēt, tā zied, kamēr apsalst. Ziemcietes man patīk labāk, jo tās zied īsāku laiku, tāpēc dārzs vienmēr ir savādāks. Uz krūmiem nevar daudz paļauties – tie mēdz ziedēt atšķirīgos laikos (plus mīnus nedēļa), vienu gadu zied sliktāk, citu – labāk, tāpēc visa atbildība par ziedu konveijeru ir ziemcietēm. {ARTICLE ID=kristines_darza_gads_pages NOBR=Yes}
