14. Irmas viesu namiņa sērija. Cenas divkāršojušās!
Būvēt ar jauniem, veikalā nopirktiem materiāliem ir dārgi. Vīrs domāja, ka viņš šo mājas daļu uzcels tāpat kā iepriekšējo – būdu, kuras celtniecība kopsummā aizņēma 10 gadus, tad stāvēja un tika pabeigta, kad nauda parādījās. Šai viesu nama daļai draudētu tāds pats liktenis, ja Niks uzņemtos celt to pats, mēs to tā arī neuzceltu, tā būtu vairāk tikai kā rotaļāšanās. Ja celt, tad kārtīgi līdz galam – laikus pabeidzot un pārvācoties uz dzīvi. Es to sapratu, kad ieraudzīju, ka Nikam ļoti patīk sēdēt pie datora līdz vienpadsmitiem naktī. Uzskatu, ka cilvēks, kurš mērķtiecīgi grib uzcelt māju, nesēdēs ik dienu garas stundas datorā. Pavasarī un vasarā, kad diena sākas agri, darbs būtu jāsāk vismaz astoņos, bet, ja uzsāk darbu vienpadsmitos vai divpadsmitos, tad ko tur var pagūt uztaisīt līdz vakaram, pie tam vienatnē? Sēdi, Dieva dēļ, pie tā datora ziemā, kad ārā ir tumši, auksti un neko daudz pastrādāt nevar, bet vasaru taču jāizmanto! Darbu var sākt pat sešos! Man jau gribas pēc iespējas ātrāk to visu lietu novest līdz galam, skrienu kā traka un vīru bakstu līdz nelabumam, kaut arī saprotu, ka viņam daudz citu darbu bez šīs būvniecības. Un šo citu darbu dēļ nekas nebija mainījies trīs mēnešus, kopš izdomājām atsākt celtniecību un viņš pateica, ka uzņemsies to darīt. Tikai jūnijā vīrs beidzot atrada laiku, lai sagatavotu vietu pamatiem – ņemtu nost auglīgo zemes daļu. Tad patiesībā celtniecība aizgāja diezgan raiti un sākās runas par palīgstrādniekiem. Bija kontā arī nauda – tai taču kritās vērtība, inflācija – cenas kāpa. Bija nepieciešams steidzami to realizēt! Būtu bijusi man šī pati naudiņa pagājušajā gadā, būtu jau viesu namiņš gatavs. Cenas par materiāliem šogad jau ir divkāršojušās...
