Irmas viesu namiņš. 1.sērija. Pēc Zaigas Gailes projekta
Sākām pētīt mājas celtniecības iespējas. Radās ideja kredītā iegādāties Līvānu māju, taču uzzinājām, ka tām dod tikai 25 gadu garantiju. Tas, protams, pamatojams ar mājas slikto kvalitāti. No skaidu plātnēm veidotās sienas jau pēc neilga lietošanas laika sāka plaisāt, plēšot uz tām uzlīmētās tapetes. Bail pat domāt, kādus "priekus" laika gaitā vēl šī māja varētu sagādāt (redzējām, kā tās kalpo kaimiņiem). Somu māja mūsu ciematā
Izdzirdējām par vienu ciema iedzīvotāju, kas iegādājies somu tipa saliekamo māju, tiekot sveikā bez uzstādīšanas izmaksām. Nolēmām arī mēs izmantot šo izdevīgo variantu – uzcelt māju, izmantojot kolhoza spēkus (celtniecības brigādi). Iegādājāmies visas mājas detaļas 5 tūkstošu rubļu vērtībā (aptuveni atbilst tagadējiem 5000 latiem) un tikai pēc tam devāmies lūkot pie kaimiņa, kam jau bija šāda māja, lai redzētu, pēc kā šis brīnums izskatīsies gatavā variantā. Ieraugot būdu ar trim istabām un katlu māju apvienojumā ar vannasistabu, kur viss riņķī bija melns no oglēm, kvēpiem, vēlēšanās tādā dzīvot pazuda. Mēs nolēmām projektu pārstrādāt. Aiznesām to pie Zaigas Gailes, kas tolaik bija kolhoza galvenā arhitekte, un viņas vadībā mūsu ģimenes māja no necilas somu tipa saliekamās būdeles pārtapa par individuālu projektu. It kā liktos, ka būtu tikuši pie savas sapņu mājas, bet nekā. Ar to problēmas tikai sākās.
