Rīga, 26.nov., LETA. Eksports nākamgad varētu sākt atdzīvināt Latvijas ekonomiku, liecina žurnāla ''Kapitāls'' decembra numurā publicētās 2010.gada ekonomikas prognozes.

Vērienīgi taupības pasākumi valsts budžetā un mazā iedzīvotāju maksātspēja nākamo gadu valsts ekonomikā, iespējams, padarīs par grūtāko kopš 90.gadu sākuma. Tomēr patērētāju aktivitātes pieauguma dēļ tradicionālajos Latvijas uzņēmumu preču un pakalpojumu eksporta tirgos pastāv cerība, ka nākamajos 2-3 ceturkšņos valsts tautsaimniecība pārvarēs bedres dziļāko punktu.

Kā raksta ''Kapitāls'', diemžēl tas, kas attiecas uz sausiem statistikas datiem, uzreiz neattiecas uz lielākās iedzīvotāju daļas rocību, kura nākamgad turpinās samazināties.

Pašreizējie Centrālās statistikas pārvaldes aprēķini liecina, ka pēdējos ceturkšņos valsts tautsaimniecības kritums ir stabilizējies, uzrādot 18%-19% kritumu salīdzinājumā ar atbilstošu iepriekšējā gada periodu.

Kritums ir iespaidīgs, un, skatoties uz šiem skaitļiem, runas par kādu nebūt ekonomisko stabilizāciju sākotnēji šķiet nevietā. Tomēr investīciju kompānijas ''Parex Asset Management'' Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis norāda, ka sezonāli izlīdzinātais valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) krīt vairs nevis ar 11% ceturksnī - kā gada sākumā, bet ar ātrumu 2% ceturksnī. Šķiet, ka bedres dziļums gandrīz jau sasniegts.

''Dziļākais punkts varētu tikt sasniegts, cerams, jau šā gada beigās vai nākamā gada sākumā. Saskaņā ar mūsu prognozēm pirmais sezonāli izlīdzinātā IKP pieaugums varētu tikt fiksēts jau nākamā gada otrajā ceturksnī. Gada izteiksmē IKP izmaiņa gan turēsies negatīva vēl līdz 2010.gada beigām, mīnusiem pakāpeniski kļūstot arvien mazākiem. Kopumā nākamgad sagaidām salīdzinoši nelielu tautsaimniecības kritumu - 2%-3% apmērā,'' stāsta Vaikulis.

Pamatojums ekonomikas datu uzlabojumam ir saistīts ar jau pašlaik vērojamo ārējā patēriņa stabilizāciju, kam nākamgad varētu pievienoties arī iekšējā patēriņa stabilizācija.

Galvenais ekonomikas stabilizācijas dzinējspēks būs eksports un Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšanās, norāda žurnāls.

''Pašlaik piesardzīgas prognozes norāda uz mūsu eksporta partnervalstu izaugsmi,'' saka ''Swedbank'' galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Kā uzskata ''DnB Nord bankas'' ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, nākamgad preču eksporta, kas veido divas trešdaļas no kopējā eksporta, pieaugums būs mērāms padsmitos procentu: ''Dažkārt labas lietas notiek sliktu iemeslu dēļ - nākamgad eksports pieaugs galvenokārt tāpēc, ka šogad tas krasi sarucis. Ir viegli atgūties pēc strauja kritiena, jo ir daudz brīvu jaudu, bet pasaules ekonomika atkopjas.''

Savukārt pakalpojumu eksports ir zem lielas jautājuma zīmes, jo nav skaidrs, cik reāli ir Krievijas plāni novirzīt daļu kravu prom no Baltijas ostām.

Valsts tautsaimniecībā lielu mīnusu gan iecirtīs ar patēriņu saistītās nozares, kas visus iepriekšējos gadus bija IKP izaugsmes stūrakmens.

Žurnālā izteiktas prognozes par situāciju nākamgad enerģētikā, pārtikā, medicīnā un farmācijā, kokapstrādē, rūpniecībā, telekomunikācijās, transportā, informācijas tehnoloģijās, tūrismā, nekustamo īpašumu un būvniecības nozarēs.

''Kapitāla'' decembra numurs tirdzniecībā būs pieejams nākamnedēļ.